Izrāde skaisti uztaisīta, doma par daudzdzīvokļu namu un attiecībām tajā lieliska, kā mīnuss likās lugas teksts - žargona, spēļu ar valodu savārstījums - gramatiski greizs dažādu valodu sajaukums. Ja tas domāts, lai parādītu haosu tēlu galvā - pat tad likās par daudz...Kopumā patika!

Izrāde brīnišķīga! Smalka un niansēta kā Renāte, Ludvigs un viņu kaimiņi, un mazie dzīvoklīši. Mākslas darbs kā bērniem, tā vecākiem. Esmu priecīga un pateicīga par šādiem darbiem, kur radošā komanda, veidojot izrādi, tic bērnam - skatītājam - uzmanīgam, gudram un ar iztēli apveltītam. (Mans un dēla top trīs šai teātrī - "Bruņinieks, kam sāpēja zobs", "Kaiju karalienes noslēpums", "Joka pēc alfabēts".)

Mums šī izrāde nepatika. Īsti nav saprotams, kādēļ bērnu izrādē izvēlēta šāda valoda, kurā saskaitīju vismaz piecu valodu vārdus vai teicienus, kas tika izkliegti vai izburkšķēti. Bez stāstnieka izrādes laikā nebija neviena pilnvērtīga teikuma latviešu valodā. Otra pretenzija par to, kā šī izrāde uzrunā bērnus, tie reaģēja un smējās epizodēs, kur kaķis tiek rauts aiz astes vai mests pa gaisu, kur kaijas tiek sistas ar slotu vai kaimiņš izmests pa logu. Ar meitu esam apmeklējušas daudzas leļļu teātra izrādes un apkopojot redzēto, jāsaka, ka nevaru iedomāties izrādi, kurā būtu uzsvērtas un līdz galam izspēlētas tādas vērtības, kā mīlestība, līdzjūtība, pateicība u.tml. Šoreiz dzīvnieku spīdzināšana un kaimiņu terorizēšana pielika punktu cerībai, ka uziesim šādu izrādi.